Liepājas baptistu Pāvila draudzes darbs iesākās 1890. gadā. Tās bija Liepājas Nācaretes baptistu draudzes sludinātāja Ernesta Fridrihsona sapulces ar savu kori un savu svētdienasskolu vācu baptistu draudzes īrētās telpās Ludviķa ielā, bet no 1891. gada Siena tirgus apkārtnē. Blakus – Pētera (tagad Kuršu) ielā 19 tika atrasts piemērots zemes gabals dievnama būvei.

Atļauja celt baznīcu no Kurzemes gubernatora Jelgavā tika saņemta 1893. gada 11. jūnijā. Draudzes dibināšana, ievēlot māc. Pēteri Sāmīti, notika 1893.g. 22.augustā. P.Sāmīti gubernators apstiprināja tikai pēc trīskārtēja iesnieguma – 1894.gada 2.maijā.

Pilnīga atdalīšanās no Nācaretes draudzes notika 1894.gada 19.oktobrī, kad 182 draudzes locekļi sanāca kopā uz Svēto Vakarēdienu atsevišķi no Nācaretes draudzes.

Draudzes nosaukums bija „Vecliepājas baptistu draudze”. No 1907.gada 24.jūnija draudze saucas „Pāvila draudze”. Šo vārdu draudzei ieteica māc. Jānis Iņķis no Rīgas.

Pāvila draudzes mācītāji:

Svars, Kārlis Iņķis (līdz 1893), Fricis Lagzdons (1896-97), Jānis Markus (1897-1908), And. Ģēģeris (1907-1950), Eduards Baštiks (1933-1944), Viktors Baštiks (1930-1939), Arturs Matrozis (1950-1970), Žanis Eilenbergs (1950-1972), Valda Šķubure-Lapsa (1954-1963), Alfreds Saule (1963-1997), Miranda Ulberte, Velta Jūrmale, Judīte Rimbeniece-Biķe (1975-1984), Kārlis Rozenšteins (1984-2003), Ligita Ūpe, Manfreds Auterhofs u.c.

Tagad draudzes muzikālās kalpošanas vadītāja ir Ilze Balode (no 2003. gada)

Svētdienskolas darbā izcilas personības bija J. Sudmalis, E. Plūme, O. Baštika. Padomju okupācijas laikā sociālo darbu vadīja I. Alvika ar daudziem aktīviem palīgiem (A. Vilne, Z. Ašme u.c.) Pagrīdes svētdienskolā darbojās M. Inkeniene, R. Inkenaite, L. Ašme u.c.

Dievnams

Uzcelts 1895.gadā. Cara valdība visādi kavēja tā būvi. Tas ir viens no lielākajiem baptistu dievnamiem Latvijā.

Jau 1893. gada otrā pusē daudz tika runāts par jaunā dievnama būvi. Kāds draudzes loceklis — Ernests Gruntāls — piedāvājās "uztaisīt to baznīcas plānu gluži par velti". Nav zināms, vai šis piedāvājums ir realizēts un kāda ir bijusi E. Gruntāla profesija. Dievnama plānotais lielums bija 12 asis garumā, 8 asis platumā un 12 pēdas augstumā.

1894. gada 15. augustā notika Vecliepājas draudzes dievnama pamatakmens likšana.

Par dievnama būvi visizsmeļošāko informāciju sniedz apraksts J. Rīsa grāmatā "Latviešu baptistu draudžu izcelšanās un viņu tālākā attīstība" (1913.g. 118.-119.lpp.). Patiesībā šī apraksta autors ir Pāvila draudzes vadošais darbinieks K. Lullens, kurš bija pazīstams kā čakls korespondents tā laika baptistu periodikā. Minētajā grāmatā lasāms:

"Tā kā nu vairs nebija jaunliepājniekiem ar vecliepājniekiem nekādas kopīgas draudzes darīšanas, tad jo stingri pieķērās jaunās baznīcas būvei, bez kuras nebija paredzama draudzes uzplaukšana. Ziemā no 1894. uz 1895. gadu sataisīja beņķus, durvis, logus un sagādāja būvmateriālu, kuru tad visi draudzes locekļi tā brāļi, kā māsas gāja katrs savu nakti sargāt. Ap lieldienām iesāka mūri mūrēt, un, kad tas bija tiktālu gatavs, ka varēja jau koka daļas virsū likt, tad katru vakaru sanāca brāļi, savus dienas darbus pabeiguši, un sacēla pīlārus, uzvilka vērbaļķus, spāres un dēļus priekš griestiem un jumta, visu, ko amatnieki bija sakārtojuši, lai jo ātrāki būvi dabūtu gatavu, jo vecajā telpā nobeidzās nomas termiņš. Un tā ar Dieva palīgu zem brāļa Jēkaba Grīnberga vadības 24. jūnijā 1895. gadā atvēra Pētera ielā Nr. 19 minēto baptistu baznīcu. Toreiz draudzē valdīja mīlestība un vienprātība, caur ko draudze bija arī garīgā ziņā svētīta, tā kā atvēršanas svētkiem varēja pievienot arī kristības svētkus, kuros 25 personas tapa kristītas."

Tā kā mūsu draudzēm toreiz nebija īpašumu tiesības, baznīcu reģistrēja uz visu draudzes locekļu (222) vārdiem. Būvvieta (240 kvadrātasis) maksāja dārgi (14 cara rubļu par kvadrātasi), kopā ar celtni vērtība bija 29000 cara rubļu. Pateicoties draudzes locekļu līdzdalībai celtniecība, izmaksas bija par 7000 rubļu mazākas, kā būvuzņēmēji prasīja. Vēl raksturīgi ir tas, ka visus līdzekļus ziedoja, vai arī aizlienēja draudzes locekļi paši, svešu kreditoru nebija.

1909. gadā tika uzcelta dievnama divstāvīgā blakus ēka un tika izdarīts dievnama kapitāls remonts.

K.A.Hermaņa ērģeles iebūvētas 1925. gadā, diemžēl savu skanējumu pazaudējušas 1990-to gadu sākumā.

1930. gadā V. Rīges firma veica dievnama kapitālu remontu. 

1956.gadā tika izdarīts dievnama kapitāls remonts (darbu vadītājs Harijs Ignāts). Diemžēl tika noņemti kroņlukturi.

1956. gada 29. jūlijā dievnamā tika novietota A. Lapiņa pēc parauga gleznotā altārglezna "Nāciet šurp pie Manis", kas 1960. gados tika noņemta un 1986. gadā aizdota Ilaiķu baptistu draudzei (Lietuvā).

1995. gada vasarā tika izdarīts baznīcas kosmētiskais remonts (māksl. R. Knesis).

Egils Deksnis