|
Ir daudzi un dažādi veidi, kā studēt Bībeli, un par to ir sarakstītas dažādas grāmatas. Šeit dotas tikai divas pieejas un to īss izklāsts.
Bībeles studēšana savai sirdij:
(pareizāk jau gan būtu to saukt par Bībeles lasīšanu)
- Atrodi vietu, kur vari būt viens. Daudziem ir grūti tādu vietu atrast, bet tā var būt visdažādākā vieta: istaba, virtuve, vasarā – jūrmala, parks, pļava vai dārzs. Sākumā var mēģināt paņemt kaut vai 10 minūtes dienā, ieteicams no rītiem, kad galva nav piepildīta ar ikdienas uzdevumiem un pasākumiem.
- Sagaidi, ka Dievs runās uz tevi. Bībele dod skaidru liecību, ka Dievs grib runāt uz katru, kas Viņu meklē.
- Atsakies no blakus domām jeb koncentrējies uz Dieva vārdu. Dažkārt palīdz tas, ka apņemamies, piem., 15 min., vēl nedomāt par veicamajiem darbiem, bet veltīt laiku Bībeles lasīšanai un lūgšanām. Tas var arī nozīmēt 15 min. ātrāk piecelties nekā parasti! Atceries, ka nekas nespēj aizvietot to, ko tu iegūsti no Dieva.
- Pārdomā Dieva vārdu. Vēro: ko Dievs dara, kāds ir Dievs, uz ko Dievs aicina, kā rīkojās cilvēki, kāda ir domas vai notikumu attīstība utt.
- Lūdz cauri tam, ko tu lasi Bībelē. Piem., Ps. 23: “Tas Kungs ir mans gans, man netrūks nenieka.” Pateicies Dievam, ka Viņš ir tavs Gans (un nevis kāds nezinošs un nespējīgs cilvēks!) un ka tev netrūks nekā! Lūdz Dievu, lai arī tavi radi vai draugi ļautu Dievam būt savam Ganam! Paļāvībā uztici šo dienu Dievam kā savam Ganam!
Džons Paipers grāmatā Desiring God raksta par Džordžu Milleru (1805–1898). Tas bija liels lūdzējs un ticības vīrs, slavens ar to, ka viņš Anglijā izveidoja bāreņu patversmes un visās savās vajadzībās ar prieku paļāvās uz Dievu. Interesanti ir tas, kā viņš rūpējās par prieka un ticības atjaunošanu. 1841. gadā viņš atklāja kaut ko, kas izmainīja visu viņa dzīvi. Sekojošā liecība nāk no viņa autobiogrāfijas, kuru viņš rakstīja 40 gadus vēlāk.
“Daudz vairāk kā jebkad agrāk es sapratu, ka pati pirmā lielākā un galvenā nodarbe, kura man jādara katru dienu, ir panākt, ka mana dvēsele ir laimīga Kungā. Pirmā lieta, par kuru rūpēties, nav tā, cik daudz es varētu kalpot Dievam, kā es varētu pagodināt to Kungu, bet kā es savu dvēseli varētu padarīt laimīgu un kā lai mans iekšējais cilvēks tiktu pabarots. Es gan varētu censties darīt zināmu patiesību tiem, kas nav atgriezušies; es varētu censties palīdzēt ticīgajiem; es varētu censties atvieglināt dzīvi tiem, kas cieš; es varētu citos veidos censties uzvesties tā, kā tas pienāktos Dieva bērnam šajā pasaulē; un tomēr: neesot laimīgam Kungā un neesot pabarotam un stiprinātam savā iekšējā cilvēkā katru dienu no jauna es to visu nedarītu ar pareizu attieksmi. Pirms tam mana prakse, vismaz desmit gadus, bija ieradums lūgt no rītiem, pēc tam, kad biju apģērbies. Tagad es redzēju, ka vissvarīgākā lieta, ko man vajag darīt, bija lasīt Dieva vārdu un meditēt par to, lai tādā veidā mana sirds tiktu mierināta, iedrošināta, brīdināta, norāta, pamācīta; un lai tādā veidā, kamēr es meditēju, mana sirds varētu tikt ievesta piedzīvojuma attiecībās ar to Kungu. Tādēļ es sākumā sāku meditēt par Jauno Derību, agri no rīta. Pirmā lieta, ko es darīju, kad dažos vārdos es biju lūdzis Kunga svētību pār Viņa dārgo vārdu, es sāku meditēt par Dieva vārdu; es it kā meklēju katrā pantā, lai no tā dabūtu ārā svētību. To es nedarīju, lai lietotu to kalpošanā ar Dieva vārdu, lai to, par ko esmu meditējis, sludinātu, bet lai dabūtu ēdienu pats savai dvēselei. Rezultātā gandrīz vienmēr pēc dažām minūtēm mana dvēsele tika vadīta vai nu pie grēku nožēlas, vai pie pateicības, vai pie aizlūgšanas par citiem, vai pie vajadzību izteikšanas. Tā nu notika, ka, kaut arī es nebiju gatavojies lūgt, bet meditēt, tas tomēr gandrīz tūlīt pārtapa vairāk vai mazāk lūgšanā.”
Džordžs Millers to turpināja darīt ar katru nākošo pantu. Gandrīz vienmēr viņa iekšējais cilvēks tika pienācīgi pabarots un stiprināts un “līdz brokastu laikam, ar retiem izņēmumiem, es esmu mierīgā ja ne laimīgā sirds stāvoklī.” Tāda bija šī vīra pieredze nākošos gadus pēc tam, kad viņš šādā veidā sāka lasīt Bībeli un lūgt Dievu. Pirms tam, viņš raksta, 10 – 30 minūtes viņa prāts maldījās, pirms viņš bija varējis pienācīgi sākt lūgt. Bet sākot lūgt meditējot par Dieva vārdu, viņš tika ievests piedzīvojuma jeb dzīvā sadraudzībā ar Dievu, un viņš varēja runāt ar savu Tēvu un Draugu par tām lietām, uz kurām Viņš norādīja viņam Bībelē. “Cik liela starpība ir starp to, ka dvēsele ir atspirdzināta un padarīta laimīga agri no rīta, un to, ka bez garīgas sagatavošanas ikdienas kalpošana, bēdas un kārdināšanas nāk pār mums.” Padziļināta Bībeles studēšana.Tā noder gan pašam, gan arī, lai gatavotos mācīt citus. Atceries, ka visā procesā ir svarīga tava lūgšana Dievam, kurā tu noliec sevi pazemīgi Viņa priekšā un lūdz Viņa Svētā Gara vadību un palīdzību.
Svarīgākais jautājums ir: ko šī vēsts nozīmēja jeb kā tā bija jāsaprot pirmajiem šīs vēsts saņēmējiem? Ja netiek atbildēts šis jautājums, tad rezultāts var būt sekojošs:- nepareiza mācība;- pareiza mācība, bet ne no īstās rakstvietas;- nepārliecinoša mācība (saistīts ar iepriekšējo; vērīgi klausītāji to uztvers);- nepilnīga mācība (kaut kas tiek izskaidrots, kaut kas tiek noklusēts).
Bībeles pētīšanas un skaidrošanas soļi:
- Nosaki rakstvietas robežas: kur sākas un kur beidzas doma.
- Izpēti un salīdzini pašu tekstu: salīdzini ar citiem tulkojumiem. Protams, Bībeles oriģinālvalodu zināšanas (senebreju, sengrieķu un arī aramiešu) daudz palīdzētu, bet daudz palīdz arī citi latviešu vai citu valodu tulkojumi. Tie palīdz saskatīt dažādas nianses tulkojumos.
- Analizē rakstvietas domas attīstību, vedumu. Vēro, vai dotais pants paplašina iepriekšējā pantā izteikto domu, varbūt tas to skaidro, varbūt tas rāda kādu dažādību un tam līdzīgi.
- Analizē gramatiku, atsevišķus vārdus. Šeit gan ļoti noderētu oriģinālvalodu zināšanas vai vismaz kāda konkordance vai vārdnīca.
- Izpēti sociālo un kultūras vidi. To palīdzēs izdarīt dažādas vārdnīcas un ar doto laikmetu saistītas vēstures grāmatas.
- Liec rakstvietu plašākā Bībeles un teoloģiskajā kontekstā. Piem., ja dotā rakstvieta runā par Dieva vadību, tad jautā: kur vēl Bībelē par to rakstīts un vai tas palīdz labāk saprast šo rakstvietu? Atkal lieti noder vārdnīcas un konkordances.
- Salīdzini ar citiem skaidrojumiem. Tie atrodami Bībeles grāmatu komentāros, svētrunu krājumos, Bībeles studijās. Jautā: vai citi skaidrojumi būtiski atšķiras? vai tie ir pamatoti labāk vai sliktāk? vai vari tiem piekrist vai nē?
- Sagatavo Bībeles nodarbību, uzrunu. Labs iznākums ir pamatota mācība sev un citiem.
Māc. Mārtiņš Balodis
|
Komentāri