|
Kad cilvēks uztic savu dzīvi Jēzum, tad notiek vairākas lietas, kas visas veido vienu veselu notikumu. Ap. darbu gr. 2, 38 lasām: „Atgriezieties no grēkiem un liecieties
kristīties ikviens Jēzus Kristus Vārdā, lai jūs dabūtu grēku piedošanu un saņemtu Svētā Gara dāvanu.” - Ir jāatgriežas no grēkiem – caur grēku nožēlu.
- Ir jākristās jeb jātiek pagremdētam ūdenī Jēzus Kristus Vārdā.
- Tas, ka pagremdei jātiek izdarītai Jēzus Vārdā norāda arī uz ticības nepieciešamību: ir jātic, ka Jēzus ir Dieva Dēls, kas nomira par mūsu grēkiem un augšāmcēlās.
- Rezultātā cilvēks saņem grēku piedošanu.
- Un cilvēks saņems Svēto Garu. (Šeit runa nav par Svētā Gara dāvanām, bet par Svētā Gara saņemšanu kā dāvanu.)
Visas šīs patiesības ir mācītas dažādās vietās Jaunajā Derībā, un tās veido vienu veselu notikumu. Tas nozīmē, ka tad, kad cilvēks atgriežas no grēkiem un tic Jēzum, viņš tūlīt ir gatavs kristībai. Kristība nav brieduma rezultāts, bet ticības dzīves sākuma iezīmētāja. Jāpiezīmē, ka daudzi cilvēki dažādu iemeslu dēļ ir tikuši kristīti nevis uzreiz, bet pēc kāda laiciņa (baptistērijā, t. i., kristību baseinā nav ielaists ūdens; varbūt, ka kādā baznīcā baptistērijs nemaz nav un ir jāmeklē cita baznīca vai jādodas uz tuvāko ezeru, jūrmalu vai dīķi; ja laiks ir auksts, tad gaida vasaru, u. c.). Dažas galvenās rakstvietas par kristību:
Mt. 28, 18 – 20; Mr. 16, 16; Apd. 2, 38; Rom. 6, 1 – 14; 1. Pēt. 3, 21.
Šajās rakstvietās grieķu val. oriģināltekstā ir lietots vārds baptizo, kas nozīmē iegremdēt, iemērkt. Tādēļ arī baptistu draudzes kristību izdara kristāmo pilnībā pagremdējot zem ūdens. Kristības nozīmes ir vairākas. Kristībā cilvēks apliecina tavu ticību uz Jēzu (Apd. 8, 37).
Kristība ir ārējā redzamā zīme tam, ka cilvēks ir uzticējis savu dzīvi Jēzum. Tā kā tā ir tik redzama un uzskatāma zīme, tad tā ir spēcīga liecība citiem cilvēkiem par kristītā cilvēka nopietno apņemšanos uzticēties Jēzum. Ir cilvēki, kas mēģina balstīties uz kristību, kas tikusi izdarīta ar viņiem kā ar zīdaiņiem. Tā ir balstīšanās uz reliģisku rituālu un nevis uz Kristus personu. Bez ticības Kristum kristībai nav nozīmes: „Kas tic un top kristīts, tas tiks izglābts, bet, kas netic, tiks pazudināts.” (Marka 16, 16 – ievērojiet, ka otrajā panta daļā vairs ir atkārtota tikai tā darbība, proti, ticība, kas ir pati galvenā.)
Kristībā cilvēks ņem dalību Kristus nāvē, aprakšanā un augšāmcelšanā (Rom. 6, 3. 4).
Par saviem grēkiem jāmirst būtu mums, nevis Kristum. Tā kā ar grēku nožēlu mums nav sevi jānodod nāvei, tad tuvākais, kā mūsu grēks tiek nodots nāvei, notiek kristībā, kas tiek izdarīta ticībā uz Jēzu, kas gāja nāvē mūsu vietā. „Jeb vai jums nav zināms, ka mēs visi, kas Jēzus Kristus Vārdā esam kristīti, esam iegremdēti Viņa nāvē? Jo mēs līdz ar Viņu kristībā esam aprakti nāvē, lai, tāpat kā Kristus Sava Tēva godības spēkā uzcelts no mirušiem, arī mēs dzīvotu atjaunotā dzīvē.” (Rom. 6, 3. 4)
Kristība simbolizē nomiršanu vecajai, bezdievīgajai dzīvei (Rom. 6, 6 – 8).
„Jo mēs saprotam, ka mūsu vecais cilvēks ticis līdzi krustā sists, lai tiktu iznīcināta grēkam pakļautā miesa un lai mēs vairs nekalpotu grēkam, jo, kas nomiris, tas ir taisnots no grēka. Bet, ja mēs ar Kristu esam miruši, tad mēs - tāda ir mūsu ticība - arī dzīvosim kopā ar Viņu.” (Kontekstā runa ir par kristību.)
Kristībā cilvēks pasludina jaunu dzīvi Kristū (Gal. 3, 27).
„Jo jūs visi, kas esat kristīti Kristus Vārdā, esat tērpušies Kristū.” Rom. 6, 11: „Tāpat spriediet arī jūs pār sevi, ka esat miruši grēkam, bet Jēzū Kristū dzīvojat Dievam.” 2. Kor. 5, 17: „Tādēļ, ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums; kas bijis, ir pagājis, redzi, viss ir tapis jauns.” Tas nozīmē, ka ar kristību, kas pēc Jaunās Derības iet roku rokā ar grēku nožēlu un ticību Jēzum Dieva Dēlam, piedošanas saņemšanu un Svētā Gara saņemšanu, mēs arī iesākam pilnīgi jaunu dzīvi, kas vairs nebalstās uz mūsu spējām, bet uz Kristus nopelnu: mēs esam pasludināti par taisniem Jēzus dēļ; grēks vairs nevalda pār mums un mums tam nav jāklausa.
Kristība ir derības slēgšana ar Dievu (1. Pēt. 3, 21).
Tikko runājis par Noas ūdensplūdiem, ap. Pēteris turpina: „Tas attēlo kristību, kura tagad arī jūs glābj. Tā nav miesas netīrības mazgāšana, bet ir labas sirdsapziņas izlūgšanās Dievā caur Jēzus Kristus augšāmcelšanos...” Vārda „izlūgšanās” vietā noteikti ir jālieto cits vārds, jo tas nav precīzs tulkojums. Pareizāk būtu tulkot ar vārdu „derība”. (Tieši šis vārds arī šajā rakstvietā lietots vecākos latviešu val. Bībeles tulkojumos, piem., 1926. g. tulkojumā.) Tātad kristība ir derība ar Dievu, tāda cilvēka derība, kas ieguvis šķīstu sirdi caur grēku nožēlu un ticību uz Jēzu Kristu.
Māc. Mārtiņš Balodis
|
Komentāri