1. Kad cilvēks meklē dzīvesdraugu, tad bieži viņš to meklē, lai piepildītu savas vajadzības un nevis lai būtu līdzvērtīgās attiecībās. (Šajā gadījumā līdzvērtība nozīmē abu darbību viens otra labā.) Tāpēc arī Dievs dažkārt liek mums ilgstoši meklēt dzīvesdraugu, jo Viņa nolūks nav mūsu dzīves vienkārši padarīt vieglākas. Viņš grib mūs izaudzināt par cilvēkiem, kas ir gatavi, sevi upurējot, mīlēt citus. Mēs bieži gribam tikai saņemt mīlestību, bet Dievs grib iemācīt mums dot mīlestību citiem.

2. Patiesībā, ja neizvēlēsimies nesavtīgi mīlēt, tad mums būs šaurs to cilvēku loks, ar kuriem satiksimies. Mēs būsim ierāvušies sevī un vainosim citus, ka viņi nenāk mums klāt. Ja gribi, lai cilvēkiem ir patīkama tava klātbūtne, mīli viņus nesavtīgi. Cik cilvēku ir tavā attiecību lokā (ne darba dēļ, ne pienākuma dēļ, bet jūsu savstarpējo un kopējo interešu un pieķeršanās dēļ)?

3. Pāri visam ir jāmeklē Jēzus. Jēzus sevi kā draugu piedāvā visiem uz visu mūžu un mūžību. Ja meklēsim cilvēku, tad mums ir jāizšķiras nesavtīgi mīlēt, bet jārēķinās, ka citi var izšķirties neizvēlēties mūs. Atcerēsimies: Dievs mūs neapdala, jo Viņš visiem ir Draugs un visu vajadzību piepildītājs. Cilvēki viens otru apdala, un tas ir sāpīgi, bet tas nekad nedrīkst iespaidot mūsu attiecības ar Dievu un likt mums just rūgtumu pret Dievu vai cilvēkiem. Cilvēki, kuri ļauj citiem iespaidot sevi attiecību sfērā, īpaši laulības jautājumā, kļūst noslēgti, īgni vai pat neciešami.

4. Cilvēki, kuri sāk veidot attiecības, nav perfekti un gatavi visam, kas sekos. Attiecības ar citiem ir tāda dzīves sfēra, kurā pastāvīgi jeb turpinoši jāizvēlas tikt galā ar katru jaunu pavērsienu un atklājumu attiecībās. Bez tam: visu laiku viens otram ir jādod uzticības kredītu, lai viņam/viņai dotu iespēju augt un veidoties.

5. Cilvēki, kuri izvēlas būt attiecībās, labāk sapratīsies, ja viņi apzināti izvēlēsies viens otru: izvēlēsies viens otru iepazīt; izvēlēsies kopīgas vērtības; izvēlēsies mīlēt un dot vairāk, nekā saņemt.

6. Ir svarīgi, ka tev un tavam draugam ir kopīgas vērtības. Šajā pasaulē neviens nav vairāk ieinteresēts mūsos kā Dievs un neviens cits tik daudz nevēlas, lai mēs būtu laimīgi, kā Dievs. Tā kā Dievs pats ir laimīgs Dievs, tad vienīgi Viņš var padarīt mūs laimīgus vispārākajā pakāpē. Tieši tāpēc ne tikai laulības dzīve, bet jau divu cilvēku draudzība ir jābalsta uz Dieva vārdu – Bībeli, lai šīs attiecības būtu laimīgas, augošas un izslēgtu iespēju vienam otru neuzticībā atstāt. Tādēļ, kad izvēlies draugu vai draudzeni, pārdomā sekojošus jautājumus:1) Vai šim cilvēkam Dievs ir pirmajā vietā (Mateja ev. 6, 33)?2) Vai šis cilvēks manī izraisa vēlmi vairāk meklēt Dievu un uzticēties Viņam vai arī notiek gluži pretējais?3) Kāds ir jūsu uzskats par Bībelē doto ģimenes modeli, proti, vīrs ir sievas galva (vairāk sk. Pāvila vēstulēefeziešiem 5, 21 – 33)? 4) Vai jūs esat vienoti attiecībā uz to, kā pavadīt laiku, lietot naudu, plānot savas dzīves būtiskās sastāvdaļas u. c.?

7. Ja tev ir negatīva attiecību pieredze, tad uztici Dievam šo savu pagātni. Pagātnei nav jāvalda pār tavu nākotni, bet Dievam. Ja esi izdarījis kļūdas, tad lūdz Dievam piedošanu par saviem grēkiem. Kristus nāve ir samaksājusi arī par taviem grēkiem, uzticies Viņam! Ja kāds tevi ir sāpinājis, tad uztici Dievam šo sāpi un ļauj Viņam dot tev dziedināšanu un mieru. Uztici Dievam savu nākotni, lai tavas attiecības ar citiem cilvēkiem būtu balstītas uz Bībeli.

Māc. Mārtiņš Balodis